Strūklaku ainavu būvniecības metode dārza inženierijā

2024-09-29

Strūklaka ir viens no visizplatītākajiem dārza ūdens objektiem, un to plaši izmanto iekštelpās un āra telpās, piemēram, pilsētas laukumos, sabiedriskās ēkās vai kā arhitektūras un dārza gabals. Tā ir ne tikai neatkarīga māksla, bet arī var palielināt gaisa mitrumu vietējā telpā, samazināt putekļus un ievērojami palielināt negatīvo skābekļa jonu koncentrāciju gaisā, kas arī ir labvēlīga vides uzlabošanai un cilvēku fiziskās un garīgās veselības uzlabošanai.

Ir daudz veidu strūklakas, kuras aptuveni var iedalīt: parastās dekoratīvās strūklakas, strūklakas, kas apvienotas ar skulptūrām, ūdens skulptūras un pašvadāmās strūklakas. Normālos apstākļos strūklakas atrašanās vieta pārsvarā atrodas ēkas centrā vai laukuma fokusa vai beigu punktā. Ir iespējams izgatavot arī dažas nelielas strūklakas atbilstoši vides īpašībām un brīvi dekorēt iekštelpas un āra telpas. Lai saglabātu ūdens tipu, strūklaka jānovieto aizsargātā vidē.

Strūklakas baseins ir dabīgā un pilnā formā. Ūdens smidzināšanas vieta var būt baseina centrā, vai arī to var novietot vienā pusē vai brīvi. Izsmidzināmā ūdens forma, mērogs un lielums jānosaka atbilstoši strūklakas atrašanās vietas telpiskajam mērogam.

Saskaņā ar cilvēka acs fizioloģiskajām īpašībām strūklakai, skulptūrai, puķu dobei un citām ainām vertikālajam skata leņķim ir labs skata leņķis 30 grādu leņķī, bet horizontālais skata leņķis ir 45 grādi. Piemērotā strūklakas redzamības līnija ir 3,3 reizes augstāka par ūdens strūklu. Protams, ir iespējams izmantot saīsināto redzes līniju, lai izraisītu skatienu uz augšu. Baseina rādiusam jābūt proporcionālam strūklakas galvas augstumam. Parasti baseina rādiuss ir 1,5 reizes lielāks par strūklakas rādiusu. Ja rādiuss ir pārāk mazs, ūdens pilieni ir viegli izšļakstīti. Lai ūdens izsmidzināšanas līnijas būtu acīmredzamas, kā fonu ieteicams izmantot tumšu ainu.

Iepriekšējais Tālāk

Jaunākās ziņas